Peonijas
augu ģints / From Wikipedia, the free encyclopedia
Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves. Ģintī ir aptuveni 33 sugas un daudzas varietātes, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā. Eiropā tās sastopamas Balkānos, Ziemeļitālijā un Francijā, Balkānu pussalā, Kipras, Krētas, Korsikas un citās salās. Brovna (Paeonia brownii) un Kalifornijas (P. californica) peoniju dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu daļa. Peonijas savvaļā sastopamas kalnos līdz 4250 m augstumā, un ir arī sugas, kuras labprāt aug mežainos līdzenumos un pļavās (stepēs). Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju (P. edulis) saknes.
Peonija | |
---|---|
Paeonia suffruticosa | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales) |
Dzimta | Peoniju dzimta (Paeoniaceae) |
Ģints | Peonijas (Paeonia) |
Peonija Vikikrātuvē |
Peonijas, kuras kā košumaugi sastopamas apstādījumos un dārzos, gandrīz vienmēr ir hibrīdšķirnes, kuras nav sastopamas savvaļā.