Plātņvaļi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām. Visi vaļveidīgie zīdītāji (Mammalia), kas apvienoti plātņvaļu sīkkārtā ir vaļi. Un tikai 10% no visiem vaļveidīgajiem ir plātņvaļi.[1] Plātņvaļiem mūsdienās ir 14 dzīvojošas sugas, kas sadalās 4 dzimtās.[2]
Plātņvaļi Mysticeti (Cope, 1891) | |
---|---|
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Placentāļi (Eutheria) |
Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) |
Infrakārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
Sīkkārta | Plātņvaļi (Mysticeti) |
Plātņvaļi Vikikrātuvē |
Plātņvaļi no zobvaļiem atšķiras ar to, ka tiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Šīs plāksnītes sauc par vaļu bārdu. Barojoties plātņvaļi sakampj lielu malku jūras ūdens kopā ar sīkām zivtiņām vai planktonu, vai vēžveidīgajiem, tad ūdeni izfiltrējot caur plāksnītēm laiž atpakaļ jūrā, bet medījums paliek iesprostots mutē. Visiem aizvēsturiskajiem vaļveidīgajiem ir zobi, plātņvaļus ieskaitot, to pierāda fosiliju atradumi. Mūsdienu plātņvaļiem zobi ir tikai embrija vienā no attīstības fāzēm.