Somijas pilsoņu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Somijas pilsoņu karš (somu: Suomen sisällissota) bija pilsoņu karš Somijā 1918. gadā starp Tautas pilnvaroto padomes spēkiem ar sociāldemokrātiskās partijas kreiso spārnu priekšgalā, sauktiem par "sarkanajiem", un ne sociālistu, konservatīvo vadītā Senāta spēkiem, sauktiem par "baltajiem". Karš sākās 1918. gada 27. janvārī ar sarkano vadītu apvērsumu un beidzās 15. maijā ar balto uzvaru.
Somijas pilsoņu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Balto uzvaras parāde 1918. gada 16. maijā Helsinkos | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Zviedru brīvprātīgie |
| ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Karls Gustavs Mannerheims |
Ali Āltonens | ||||||
Spēks | |||||||
80 000—90 000 somi 13 000 vācieši 500—1000 zviedru brīvprātīgie[1] 1737 poļi[2] |
80 000—90 000 somi 7000—10 000 kareivji no bijušās Krievijas Impērijas armijas[1] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Baltie 5300—5600 |
Sarkanie 27 400—33 100 |
Sarkanos, pārsvarā rūpnīcu un lauku strādniekus, atbalstīja Padomju Krievija. Baltie, pārsvarā zemnieki, vidusšķira un augstākā sabiedrība, saņēma militāro palīdzību no Vācijas Impērijas. Sarkanie bāzējās Somijas dienvidos rūpnieciskajos centros, kamēr Baltie kontrolēja mazāk apdzīvoto centrālo daļu un ziemeļus.
Bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija sarkano piekritēji.