Stokholma

Stokholma (zviedru: Stockholm) ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 980 tūkstošus, kopā ar priekšpilsētām — 1,6 miljonus, aglomerācijā — 2,4 miljonus. Pilsēta izvietojusies uz 14 salām Baltijas jūras rietumu krastā pie Mēlarena un ir Stokholmas lēnes centrs.

Stokholma Stockholm
Galvaspilsēta
Gamla stan Dramaten Stortorget Drotningholmas pils
Karogs Ģerbonis
Stokholma
Koordinātas: 59°21′N 18°4′E
Valsts	Zviedrija
Lēne	Stokholmas
Pirmoreiz minēta	1252. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1388. gada
Platība
• Galvaspilsēta	188 km2
Iedzīvotāji (2022)[1][2]
• Galvaspilsēta	984 748
• blīvums	4 597,5/km²
• urbānā teritorija	1 372 565
• aglomerācija	2 091 473
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Tālruņu kods	+46-8
Mājaslapa	stockholm.se
Stokholma Vikikrātuvē

Stokholma ir Zviedrijas kultūras, mediju, politikas un ekonomikas centrs. Stokholmas reģions veido vairāk nekā trešdaļu no valsts kopējā IKP,^[3] reģions ierindojas starp 10 augstvērtīgākajiem reģioniem Eiropā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.^[4] Stokholma klasificēta kā alfa globālā pilsēta,^[5] tā ir lielākā Skandināvijā. Šis ir galvenais korporāciju vadību centrs Ziemeļvalstīs.^[6] Stokholmā atrodas arī dažas no Eiropā visaugstāk novērtētākajām universitātēm, tai skaitā Karaliskais Kārļa institūts, Stokholmas Ekonomikas skola, Karaliskais Tehnoloģiju institūts un Stokholmas Universitāte.^[7][8] Pilsētā ik gadu notiek Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijas un tās bankets Stokholmas koncertzālē un Stokholmas rātsnamā. Viens no ievērojamākajiem muzejiem pilsētā ir Vāsas muzejs, kas ir Skandināvijā apmeklētākais ar mākslu nesaistītais muzejs.^[9][10] 1950. gadā atklātais pilsētas metro ir pazīstams ar savām izdekorētajām stacijām, tas tiek dēvēts par pasaulē garāko mākslas galeriju.^[11][12][13] Uz ziemeļiem no pilsētas centra Solnā atrodas Zviedrijas nacionālais futbola stadions, savukārt pilsētas dienvidos atrodas nacionālā iekštelpu arēna. Stokholmā notika 1912. gada vasaras olimpiskās spēles (un 1956. gada vasaras olimpisko spēļu sacensības jāšanā). Stokholmā atrodas Zviedrijas valdība un lielākā daļa tās iestāžu. Tāpat pilsētā ir Zviedrijas karaļa un Zviedrijas premjerministra oficiālās rezidences.

Vēsture

Stokholmas apgabals ticis apdzīvots jau akmens laikmetā 6. tūkstošgadē p.m.ē. Pēc senās zviedru galvaspilsētas Sigtunas sagraušanas jārls Birgers 1252. gadā pret Baltijas jūras vikingiem izveidoja nocietinājumu pie ieejas Mēlarena ezerā. Stokholma bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslāgenas raktuvēm, jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Svēlandē. Stokholma ietilpa Hanzas savienībā. Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļuva par cīņas centru pret Dānijas karaļu dinastijas virsvaru.

1419. gadā Stokholmu pasludināja par Zviedrijas galvaspilsētu, 1520. gada 7.—9. novembrī pilsētā notika t.s. Stokholmas asinspirts — dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem. Kad 17. gadsimtā Zviedrija kļuva par Eiropas lielvaru, pieauga arī Stokholmas kā tās galvaspilsētas nozīme.

Pēc zaudējuma Lielajā Ziemeļu karā un Lielā mēra epidēmija, kas sasniedza Stokholmu 1713. — 1714. gadā, tās attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās kā Zviedrijas politiskā centra nozīme.

19. gadsimtā Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborgu (ostas pilsēta) un Norčēpingu (rūpniecība), tomēr 20. gadsimtā pilsēta atkal sāka strauji attīstīties.

Cilvēki

Pamatraksts: Stokholmā dzimušo uzskaitījums

Stokholmā dzimuši:

• Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman; 1915—1982) — aktrise
• Folke Bernadots (Folke Bernadotte Graf von Wisborg; 1895—1948) — politiķis
• Ēriks Dālbergs (Erik Jonsson Dahlberg; 1625—1703) — Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
• Grēta Garbo (Greta Garbo; 1905—1990) — aktrise
• Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; 1594—1632) — karalis
• Svens Hedīns (Sven Hedin; 1865—1952) — ceļotājs
• Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves; 1953) — Igaunijas Republikas prezidents
• Kārlis XII (Karl XII; 1682—1718) — karalis
• Dolfs Lundgrēns (Dolph Lundgren; 1957) — aktieris
• Alfrēds Nobels (Alfred Nobel; 1833—1896) — rūpnieks
• Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg; 1929) — mākslinieks
• Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul; 1660—1707) — Vidzemes muižnieks, diplomāts
• Keke Rosbergs (Keke Rosberg; 1948) — F1 pilots
• Augusts Strindbergs (August Strindberg; 1849—1912) — dramaturgs
• Emānuels Svēdenborgs (Emanuel Swedenborg; 1688—1772) — mistiķis

Iedzīvotāji

Aptuvenais iedzīvtāju skaits, 1252–1775

Gads Iedz. ±% g.p. 1252 100 —     1289 3 000 +9.63% 1460 6 000 +0.41% 1500 7 000 +0.39% 1523 3 000 −3.62% 1582 9 000 +1.88% 1600 9 000 +0.00%	Gads Iedz. ±% g.p. 1635 16 000 +1.66% 1650 30 000 +4.28% 1685 60 000 +2.00% 1700 40 000 −2.67% 1725 48 800 +0.80% 1750 58 400 +0.72% 1775 72 300 +0.86%
Source: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55

Iedzīvotāju skaits kopš 1800. gada

Gads Iedz. ±% 1800 75 800 —     1810 65 600 −13.5% 1820 75 700 +15.4% 1830 80 400 +6.2% 1840 83 600 +4.0% 1850 93 070 +11.3% 1860 109 878 +18.1% 1870 133 597 +21.6% 1880 167 868 +25.7% 1890 245 331 +46.1% 1900 300 523 +22.5%	Gads Iedz. ±% 1910 343 832 +14.4% 1920 419 788 +22.1% 1930 502 203 +19.6% 1940 590 543 +17.6% 1950 744 562 +26.1% 1960 808 603 +8.6% 1970 744 911 −7.9% 1980 647 214 −13.1% 1990 674 452 +4.2% 2000 750 348 +11.3% 2010 847 073 +12.9%
Source: Stockholms Stads Utrednings- och Statistikkontor AB Befolkningen i Stockholm 1252–2005, p. 55

Atsauces

1. https://www.scb.se/hitta-statistik/statistik-efter-amne/befolkning/befolkningens-sammansattning/befolkningsstatistik/pong/tabell-och-diagram/folkmangd-och-befolkningsforandringar---helarsstatistik/folkmangd-topp-50/.
2. https://www.citypopulation.de/en/sweden/cities/mun/.
3. «Finansiella sektorn bär frukt — Analys av den finansiella sektorn ur ett svenskt perspektiv». Government of Sweden. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
4. «Regional GDP per capita in the EU in 20 10 : eight capital regions in the ten first places». Eurostat. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
5. «The World According to GaWC 2020». GaWC - Research Network. Globalization and World Cities. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. augusts. Skatīts: 2020. gada 31. augusts.
6. Anders Olshov. The location of nordic and global headquarters 2010. Malmö : Øresundsinstituttet, 2010. 197. lpp. OCLC 706436140. Stockholm is the main centre of headquarters in the Nordic region
7. «Stockholm School of Economics». www.hhs.se. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. decembris. Skatīts: 2017. gada 11. decembris.
8. «World University Rankings 2011–12: Europe». TSL Education Ltd. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. augusts. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
9. «Top 5 non-art museums». Chicago Tribune. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
10. «Who visits Vasa». Vasamuseet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
11. «Stockholm's underground subway art». BBC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
12. «Stockholm's Subway System is the World's Largest Underground Art Museum». Inhabitat. 2013. gada 13. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
13. "Magic in the Metro". Businessweek.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stokholma.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)

Stockholm ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)

• Pilsētas oficiālā mājaslapa (angliski)
• Stokholmas oficiālais gids (angliski)