Turcijas virtuve
From Wikipedia, the free encyclopedia
Turcijas virtuve pamatā ir pārmantota Osmaņu impērijas virtuve, kas bija Centrālāzijas, Tuvo austrumu un Balkānu virtuves apvienojums.[1] Dažādu valstu, tai skaitā Rietumeiropas virtuves ietekmējās arī no turku virtuves. Osmaņi bija pieraduši sajaukt vairāku impērijas teritorijā esošo tautu ēšanas un virtuves tradīcijas, kā rezultātā arī Tuvajos Austrumos tika pieņemti tādi tjurku elementi no Centrālāzijas kā, piemēram, jogurts. Līdz ar to Osmaņu impērijā tika radīti ļoti daudzi tehniski atstrādāti ēdienu gatavošanas paņēmieni. Visā bijušās Osmaņu impērijas teritorijā mūsdienās atrodami atsevišķi osmaņu plašās virtuves ēdieni.
Kopumā visa Turcijas virtuve nav viendabīga. Papildus tādiem ēdieniem un dzērieniem, kas ir atrodami visā Turcijas teritorijā, pastāv arī atsevišķu reģionu īpašie ēdieni. Melnās jūras reģiona (Turcijas ziemeļos) virtuves pamatā ir kukurūza un anšovi. Urfas dienvidaustrumos, Gaziantepā un Adanā populāri ir kebabi, mezes un dažādi mīklas izstrādājumi kā baklava, kadajifa (turku: kadayıf) un kīnefe (turku: künefe). Turcijas rietumu daļā, kur populāra ir olīvju audzēšana, ēdienu gatavošanai pamatā tiek lietota olīveļļa.[2] Egejas jūras reģions, Marmora jūras reģions un Vidusjūras reģions ir vairāk raksturīgi ar Vidusjūras virtuves tradīcijām, jo tur pieejams bagātīgs augļu klāsts, dažādi garšaugi un zivis. Anatolijas centrālā daļa raksturīga ar tādiem ēdieniem kā keškeks (turku: keşkek), manti (mantı) un gēzleme (gözleme).
Dažu ēdienu nosaukumi parasti veidojas no to izcelsmes vietas nosaukuma (gan Turcijā, gan ārpus tās robežām). Līdz ar to var secināt, ka attiecīgais ēdiens ir šīs vietas tradicionālās virtuves sastāvdaļa vai nācis no šīs vietas. Piemēram, Urfas kebabs no Adanas kebaba atšķiras ar to, ka tur sīpolu vietā tiek lietoti ķiploki, kā arī tur tiek pievienoti daudz vairāk piparu nekā parasti kebabos liek.