Valters un Rapa ir 1912. gadā dibināts grāmatniecības uzņēmums Latvijā. Tas darbojas galvenokārt Latvijas tirgū un īsteno grāmatu un citu poligrāfijas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu.
| Valters un Rapa | |
|---|---|
 | |
| Veids | Grāmatnīca, izdevniecība |
| Dibināts | 1912. gadā (atjaunots 1994. gadā) |
| Galvenais birojs | Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV–1050 |
| Nozare | grāmatniecība |
| Produkti | Grāmatas, kalendāri, brošūras, avīzes, žurnāli u.c. |
| Mājaslapa | www.valtersunrapa.lv |
Pēc likvidācijas padomju okupācijas gados, uzņēmums tika atjaunots 1990. gados.[1]
Vēsture
1912. gadā 10. martā tika nolemts dibināt komanditsabiedrību "A.Valters, J.Rapa un biedri". Apvienojot Jāņa Rapas zināšanas un Artura Valtera pieredzi, kā arī abu naudas iekrājumus, Rīgā 1912. gada 1. jūnijā sāka darboties grāmatniecības uzņēmums - komanditsabiedrība "A. Valters, J. Rapa un biedri". Sākotnēji komanditsabiedrība darbojās Teātra ielā 9, agrākā K. Zihmaņa grāmatu veikala telpās. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Jānis Rapa vadīja komanditsabiedrības nodaļu Maskavā, bet Arturs Valters darbojās Rīgā. 1920. gadā "Valters un Rapa" no komanditsabiedrības kļuva par akciju sabiedrību, kā arī pārcēlās uz citām telpām Teātra ielā 11. 1924. gadā nomira Arturs Valters, 1925. gadā Jānis Rapa sāka sadarboties ar Jāni Grīnu.[2] Bieži ar firmu sadarbojās Pēteris Ērmanis, kurš publicēja savus darbus, kārtoja latviešu rakstnieku kopotos darbus, rakstīja grāmatām priekšvārdus un recenzijas. Plašās iespējas sevi parādīt izmantoja mākslinieks Niklāvs Strunke, kura ilustrācijas tika ietvertas dažādās grāmatās.[3] 1937 - 1940 g. "Daugavas gadagrāmatas" literāro pielikumu rediģējusi Zenta Mauriņa.[4] 1920. gadā uzņēmums pārveidojās par akciju sabiedrību "Valters un Rapa" un līdz 1940. gadam kļuva par lielāko grāmatu izdevniecību Baltijā. Firmu 1941. gadā nacionalizēja padomju iestādes, grāmatas, kas nebija pārdotas, iznīcināja, bet Jānis Rapa izdarīja pašnāvību. Vācu okupācijas laikā, 1941. gada jūlijā, agrākie uzņēmuma akcionāri mēģināja tā darbību atjaunot, bet vācu varas iestādes tajā nebija ieinteresētas.[5]
Pēc kara beigām apgāda ēkā darbojās vairākas izdevniecības, bet uz "Valters un Rapa" bāzes tika izveidota Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Centrālā grāmatnīca, kas darbojās līdz 1990. gadu vidum.[1] Uzņēmums "Valters un Rapa" atjaunoja savu darbību 1994. gadā, 1999. gadā nodibinot apgādu un 2000. gadā atverot veikalu Aspazijas bulvāra ēkā. Viens no uzņēmuma atjaunotājiem bija Jāņa Rapas dēls Jānis.[6][7][8]
Izdevniecība
Pēc satura izdevniecība vēsturiskais apgāds "Valters un Rapa" jau sākotnēji bija universāla tipa - tās būtiskākā nozīme - daudzpusība.[3] Laika posmā no 1912. līdz 1940. gadam izdevniecībā visvairāk iznāca Annas Brigaderes darbi. Nozīmīgākie darbi, ko izdeva līdz 1940. gadam ir: Krišjāņa Barona „Latvju Dainu” 2. iespiedums, Luda Bērziņa „Latvju Dainu” izlase, Pētera Šmita „Latviešu pasakas un teikas”, rakstu krājums „Latvieši” divos sējumos, Jāņa Dombrovska „Latviešu mākslas vēsture”, Jūlija Madernieka „Raksti”, Annas Brigaderes un Rūdolfa Blaumaņa "Kopoti raksti", Volfganga Gētes „Fausts”, Dantes „Dievišķā komēdija”, Antona Tamsāres „Zeme un mīlestība”, grāmatu sērija „Latviešumāksla”, „Daugavas kalendārs” (1917 – 1921), „Daugavas gadagrāmata” (1922 – 1940), grāmatu sērijas „Jaunais zinātnieks” (65 izd.), „Latviešu klasiķi skolai” (39 izd.), „Rakstu avots” (83 izd.).[3]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
