Vācu ordeņa valsts
bijusī valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis un pastāvēja no 1230. līdz 1525. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vācu ordeņa valsts (vācu: Staat des Deutschen Ordens, latīņu: Civitas Ordinis Theutonici) bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13. gadsimtā Ziemeļu krusta karu laikā. Valsts pamatā bija Prūsijas krusta karu laikā iekarotā Prūsija, kurai 1237. gadā pievienoja pirms tam jau Livonijas krusta karu laikā iekaroto Livonijas daļu. Dažādos laikos tā kļuva lielāka, pakļaujot Kurzemi (1253), Zemgali (1254), Igauniju (1346) un uz laiku arī Pomereliju (1309—1466), Gotlandi (1398—1408), Žemaitiju (1398—1422) un Neimarku (1402—1463). Sākotnēji šīs zemes iekaroja vai nopirka militārie ordeņi, bet pēc tam tajās ieradās vācu kolonisti. 1309. gadā Vācu ordeņa lielmestrs pārcēla savu mītni no Venēcijas uz Marienburgas pilī Prūsijā, Vācu ordeņa valstī izveidojās divi varas centri — Rīga Livonijā un Marienburga Prūsijā. 1457. gadā lielmestra rezidenci pārcēla uz Kēnigsbergas pili.
|
Mūsdienās Vācu ordeņa valsts teritorija ir sadalīta starp Polijas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas valstīm.