Ādolfs Hitlers
Vācu politiķis un diktators / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ādolfs Hitlers (vācu: Adolf Hitler; dzimis 1889. gada 20. aprīlī, miris 1945. gada 30. aprīlī) bija NSDAP līderis, no 1933. līdz 1945. gadam Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un diktators.
Ādolfs Hitlers Adolf Hitler | |
---|---|
Vācijas fīrers | |
Amatā 1934. gada 2. augusts — 1945. gada 30. aprīlis | |
Priekštecis |
Pauls fon Hindenburgs (kā prezidents) |
Pēctecis |
Karls Dēnics (kā prezidents) |
Vācijas kanclers | |
Amatā 1933. gada 30. janvāris — 1945. gada 30. aprīlis | |
Priekštecis | Kurts fon Šleihers |
Pēctecis | Jozefs Gebelss |
| |
Dzimšanas dati |
1889. gada 20. aprīlī Braunava pie Innas, Austroungārija |
Miršanas dati |
1945. gada 30. aprīlī (56 gadu vecumā) Berlīne, Vācija |
Tautība | līdz 1925. gadam austrietis;[1] pēc 1932. gada vācietis |
Politiskā partija | Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (NSDAP) |
Dzīvesbiedrs(-e) |
Eva Brauna (apprecējās 1945. gada 29. aprīlī) |
Profesija | aģitators, aktīvists, rakstnieks, politiķis |
Paraksts |
Vadīja Vāciju laikā, kad tā atguvās no sakāves Pirmajā pasaules karā un Lielās ekonomiskās krīzes, īsā laikā atjaunoja ekonomiku un karaspēku, tādējādi ļaujot Vācijai kļūt par vienu no varenākajām un kareivīgākajām Eiropas valstīm.
Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem. Totālā kara taktikas izmantošana gan no ass valstu, gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitleru bieži min kā atbildīgu par tā laika Vācijas rasu politiku, holokaustu, kā arī miljonu civiliedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu Reihu, savu dzīvi beidza izdarot pašnāvību kopā ar savu sievu Evu Braunu bunkurā Berlīnē.