miror

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /ˈmiː.rɔr/
• Etimologia: De mīrus.

Verb

mīror ‎(1a present^?), mīrāris ‎(2a present), mīrārī ‎(infinitiu), mīrātus sum ‎(perfet); deponent

1. sorprendre's, meravellar-se

Derivats

admīror mīrābiliārius mīrābilis mīrābilitās mīrābiliter mīrābundus mīrācula

mīrāculum mīrandus mīrāns mīrātiō mīrātor