certare

latina

výslovnost

• IPA: [kɛr.ˈtaː.re] (klasická restituovaná)
• IPA: [t͡sɛr.ˈtaː.rɛ] (středoevropská)
• IPA: [t͡ʃeɾ.ˈtaː.ɾe] (vatikánská)

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	certō	certās	certat	certāmus	certātis	certant
	futurum I.	certābō	certābis	certābit	certābimus	certābitis	certābunt
	imperfektum	certābam	certābās	certābat	certābāmus	certābātis	certābant
	perfektum	certāvī	certāvistī	certāvit	certāvimus	certāvistis	certāvērunt
	futurum II.	certāverō	certāveris	certāverit	certāverimus	certāveritis	certāverint
	plusquamperfektum	certāveram	certāverās	certāverat	certāverāmus	certāverātis	certāverant
pasivum	prézens	certor	certāris	certātur	certāmur	certāminī	certantur
	futurum I.	certābor	certāberis	certābitur	certābimur	certābiminī	certābuntur
	imperfektum	certābar	certābāris	certābātur	certābāmur	certābāminī	certābantur
	perfektum	certātus sum certāta sum certātum sum	certātus es certāta es certātum es	certātus est certāta est certātum est	certātī sumus certātae sumus certāta sumus	certātī estis certātae estis certāta estis	certātī sunt certātae sunt certāta sunt
	plusquamperfektum	certātus eram certāta eram certātum eram	certātus erās certāta erās certātum erās	certātus erat certāta erat certātum erat	certātī erāmus certātae erāmus certāta erāmus	certātī erātis certātae erātis certāta erātis	certātī erant certātae erant certāta erant
	futurum II.	certātus erō certāta erō certātum erō	certātus eris certāta eris certātum eris	certātus erit certāta erit certātum erit	certātī erimus certātae erimus certāta erimus	certātī eritis certātae eritis certāta eritis	certātī erunt certātae erunt certāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	certem	certēs	certet	certēmus	certētis	certent
	imperfektum	certārem	certārēs	certāret	certārēmus	certārētis	certārent
	perfektum	certāverim	certāveris	certāverit	certāverimus	certāveritis	certāverint
	plusquamperfektum	certāvissem	certāvissēs	certāvisset	certāvissēmus	certāvissētis	certāvissent
pasivum	prézens	certer	certēris	certētur	certēmur	certēminī	certentur
	imperfektum	certārer	certārēris	certārētur	certārēmur	certārēminī	certārentur
	perfektum	certātus sim certāta sim certātum sim	certātus sīs certāta sīs certātum sīs	certātus sit certāta sit certātum sit	certātī sīmus certātae sīmus certāta sīmus	certātī sītis certātae sītis certāta sītis	certātī sint certātae sint certāta sint
	plusquamperfektum	certātus essem certāta essem certātum essem	certātus essēs certāta essēs certātum essēs	certātus esset certāta esset certātum esset	certātī essēmus certātae essēmus certāta essēmus	certātī essētis certātae essētis certāta essētis	certātī essent certātae essent certāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	certā	—	—	certāte	—
	futurum	—	certātō	certātō	—	certātōte	certantō
pasivum	prézens	—	certāre	—	—	certāminī	—
	futurum	—	certātor	certātor	—	—	certantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	certāre
	perfektum	certāvisse
	futurum	nominativ: certātūrus esse certātūra esse certātūrum esse akuzativ: certātūrum esse certātūram esse certātūrum esse			nominativ: certātūrī esse certātūrae esse certātūra esse akuzativ: certātūrōs esse certātūrās esse certātūra esse
pasivum	prézens	certārī
	perfektum	nominativ: certātus esse certāta esse certātum esse akuzativ: certātum esse certātam esse certātum esse			nominativ: certātī esse certātae esse certāta esse akuzativ: certātōs esse certātās esse certāta esse
	futurum	certātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		certāns (certantis)	—	certātūrus, certātūra, certātūrum	—	certātus, certāta, certātum	certandus, certanda, certandum

význam

1. závodit
2. zápasit

související

• concertare
• certāmen
• certus
• certator