concidere

latina

výslovnost

• IPA: [kɔ̃ɳˈkiːdɛ.rɛ] (klasická restituovaná)
• IPA: [kɔnˈt͡siːdɛ.rɛ] (středověká)
• IPA: [konˈt͡ʃiːde.ɾe] (vatikánská)

sloveso

• tranzitivní
• 3.konjugace (souhlásková)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	concīdō	concīdis	concīdit	concīdimus	concīditis	concīdunt
	futurum I.	concīdam	concīdēs	concīdet	concīdēmus	concīdētis	concīdent
	imperfektum	concīdēbam	concīdēbās	concīdēbat	concīdēbāmus	concīdēbātis	concīdēbant
	perfektum	concīdī	concīdistī	concīdit	concīdimus	concīdistis	concīdērunt
	futurum II.	concīderō	concīderis	concīderit	concīderimus	concīderitis	concīderint
	plusquamperfektum	concīderam	concīderās	concīderat	concīderāmus	concīderātis	concīderant
pasivum	prézens	concīdor	concīdĕris	concīdĭtur	concīdĭmur	concīdĭminī	concīduntur
	futurum I.	concīdar	concīdēris	concīdētur	concīdēmur	concīdēminī	concīdentur
	imperfektum	concīdēbar	concīdēbāris	concīdēbātur	concīdēbāmur	concīdēbāminī	concīdēbantur
	perfektum	concīsus sum concīsa sum concīsum sum	concīsus es concīsa es concīsum es	concīsus est concīsa est concīsum est	concīsī sumus concīsae sumus concīsa sumus	concīsī estis concīsae estis concīsa estis	concīsī sunt concīsae sunt concīsa sunt
	plusquamperfektum	concīsus eram concīsa eram concīsum eram	concīsus erās concīsa erās concīsum erās	concīsus erat concīsa erat concīsum erat	concīsī erāmus concīsae erāmus concīsa erāmus	concīsī erātis concīsae erātis concīsa erātis	concīsi erant concīsae erant concīsa erant
	futurum II.	concīsus erō concīsa erō concīsum erō	concīsus eris concīsa eris concīsum eris	concīsus erit concīsa erit concīsum erit	concīdi erimus concīsae erimus concīsa erimus	concīsus eritis concīsae eritis concīsa eritis	concīsus erunt concīsae erunt concīsa erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	concīdam	concīdās	concīdat	concīdāmus	concīdātis	concīdant
	imperfektum	concīdĕrem	concīderēs	concīdĕret	concīdĕrēmus	concīderētis	concīdĕrent
	perfektum	concīderim	concīderis	concīderit	concīderimus	concīderitis	concīderint
	plusquamperfektum	concīdissem	concīdissēs	concīdisset	concīdissēmus	concīdissētis	concīdissent
pasivum	prézens	concīdar	concīdāris	concīdātur	concīdāmur	concīdāminī	concīdantur
	imperfektum	concīdĕrer	concīdĕrēris	concīderētur	concīderēmur	concīdĕrēminī	concīderentur
	perfektum	concīsus sim concīsa sim concīsum sim	concīsus sīs concīsa sīs concīsum sīs	concīsus sit concīsa sit concīsum sit	concīsī sīmus concīsae sīmus concīsa sīmus	concīsī sītis concīsae sītis concīsa sītis	concīsī sint concīsae sint concīsa sint
	plusquamperfektum	concīsus essem concīsa essem concīsum essem	concīsus essēs concīsa essēs concīsum essēs	concīsus esset concīsa esset concīsum esset	concīsī essēmus concīsae essēmus concīsa essēmus	concīsī essētis concīsae essētis concīsa essētis	concīsī essent concīsae essent concīsa essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	concīdĕ	—	—	concīdite	—
	futurum	—	concīditō	concīditō	—	concīditōte	concīdantō
pasivum	prézens	—	concīdĕre	—	—	concīdiminī	—
	futurum	—	concīditor	concīditor	—	—	concīduntor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	concīdĕre
	perfektum	concīdisse
	futurum
pasivum	prézens	concīdī
	perfektum
	futurum	concīsum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		concīdēns (concidentis)	—	concīsūrus, concīsūra, concīsūrum	—	concīsus, concīsa, concīsum	concidendus, concidenda, concidendum

význam

1. ořezat, ořezávat
2. zestručnit, zkrátit, zestručňovat

související

• concisus
• concisio
• occīdĕre
• recidere
• caedēs
• caedĕre