conservare

italština

výslovnost

• IPA: [konserˈvare]

sloveso

význam

1. uchovávat, uchovat

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	cōnservō	cōnservās	cōnservat	cōnservāmus	cōnservātis	cōnservant
	futurum I.	cōnservābō	cōnservābis	cōnservābit	cōnservābimus	cōnservābitis	cōnservābunt
	imperfektum	cōnservābam	cōnservābās	cōnservābat	cōnservābāmus	cōnservābātis	cōnservābant
	perfektum	cōnservāvī	cōnservāvistī	cōnservāvit	cōnservāvimus	cōnservāvistis	cōnservāvērunt
	futurum II.	cōnservāverō	cōnservāveris	cōnservāverit	cōnservāverimus	cōnservāveritis	cōnservāverint
	plusquamperfektum	cōnservāveram	cōnservāverās	cōnservāverat	cōnservāverāmus	cōnservāverātis	cōnservāverant
pasivum	prézens	cōnservor	cōnservāris	cōnservātur	cōnservāmur	cōnservāminī	cōnservantur
	futurum I.	cōnservābor	cōnservāberis	cōnservābitur	cōnservābimur	cōnservābiminī	cōnservābuntur
	imperfektum	cōnservābar	cōnservābāris	cōnservābātur	cōnservābāmur	cōnservābāminī	cōnservābantur
	perfektum	cōnservātus sum cōnservāta sum cōnservātum sum	cōnservātus es cōnservāta es cōnservātum es	cōnservātus est cōnservāta est cōnservātum est	cōnservātī sumus cōnservātae sumus cōnservāta sumus	cōnservātī estis cōnservātae estis cōnservāta estis	cōnservātī sunt cōnservātae sunt cōnservāta sunt
	plusquamperfektum	cōnservātus eram cōnservāta eram cōnservātum eram	cōnservātus erās cōnservāta erās cōnservātum erās	cōnservātus erat cōnservāta erat cōnservātum erat	cōnservātī erāmus cōnservātae erāmus cōnservāta erāmus	cōnservātī erātis cōnservātae erātis cōnservāta erātis	cōnservātī erant cōnservātae erant cōnservāta erant
	futurum II.	cōnservātus erō cōnservāta erō cōnservātum erō	cōnservātus eris cōnservāta eris cōnservātum eris	cōnservātus erit cōnservāta erit cōnservātum erit	cōnservātī erimus cōnservātae erimus cōnservāta erimus	cōnservātī eritis cōnservātae eritis cōnservāta eritis	cōnservātī erunt cōnservātae erunt cōnservāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	cōnservem	cōnservēs	cōnservet	cōnservēmus	cōnservētis	cōnservent
	imperfektum	cōnservārem	cōnservārēs	cōnservāret	cōnservārēmus	cōnservārētis	cōnservārent
	perfektum	cōnservāverim	cōnservāveris	cōnservāverit	cōnservāverimus	cōnservāveritis	cōnservāverint
	plusquamperfektum	cōnservāvissem	cōnservāvissēs	cōnservāvisset	cōnservāvissēmus	cōnservāvissētis	cōnservāvissent
pasivum	prézens	cōnserver	cōnservēris	cōnservētur	cōnservēmur	cōnservēminī	cōnserventur
	imperfektum	cōnservārer	cōnservārēris	cōnservārētur	cōnservārēmur	cōnservārēminī	cōnservārentur
	perfektum	cōnservātus sim cōnservāta sim cōnservātum sim	cōnservātus sīs cōnservāta sīs cōnservātum sīs	cōnservātus sit cōnservāta sit cōnservātum sit	cōnservātī sīmus cōnservātae sīmus cōnservāta sīmus	cōnservātī sītis cōnservātae sītis cōnservāta sītis	cōnservātī sint cōnservātae sint cōnservāta sint
	plusquamperfektum	cōnservātus essem cōnservāta essem cōnservātum essem	cōnservātus essēs cōnservāta essēs cōnservātum essēs	cōnservātus esset cōnservāta esset cōnservātum esset	cōnservātī essēmus cōnservātae essēmus cōnservāta essēmus	cōnservātī essētis cōnservātae essētis cōnservāta essētis	cōnservātī essent cōnservātae essent cōnservāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	cōnservā	—	—	cōnservāte	—
	futurum	—	cōnservātō	cōnservātō	—	cōnservātōte	cōnservantō
pasivum	prézens	—	cōnservāre	—	—	cōnservāminī	—
	futurum	—	cōnservātor	cōnservātor	—	—	cōnservantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	cōnservāre
	perfektum	cōnservāvisse
	futurum	nominativ: cōnservātūrus esse cōnservātūra esse cōnservātūrum esse akuzativ: cōnservātūrum esse cōnservātūram esse cōnservātūrum esse			nominativ: cōnservātūrī esse cōnservātūrae esse cōnservātūra esse akuzativ: cōnservātūrōs esse cōnservātūrās esse cōnservātūra esse
pasivum	prézens	cōnservārī
	perfektum	nominativ: cōnservātus esse cōnservāta esse cōnservātum esse akuzativ: cōnservātum esse cōnservātam esse cōnservātum esse			nominativ: cōnservātī esse cōnservātae esse cōnservāta esse akuzativ: cōnservātōs esse cōnservātās esse cōnservāta esse
	futurum	cōnservātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		cōnservāns (conservantis)	—	cōnservātūrus, cōnservātūra, cōnservātūrum	—	cōnservātus, cōnservāta, cōnservātum	conservandus, conservanda, conservandum

význam

1. zachovat, zachovávat

související

• cōnservāns
• cōnservātiō
• cōnservātor
• conservanter
• cōnservātōrium
• cōnservā(vi)sset
• cōnservātrīx
• servāre