delere

latina

výslovnost

• IPA: [dɛːˈlɛːrɛ] (středověká)

sloveso

• 2. konjugace (e-kmeny)
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	dēleō	dēlēs	dēlet	dēlēmus	dēlētis	dēlent
	futurum I.	dēlēbō	dēlēbis	dēlēbit	dēlēbimus	dēlēbitis	dēlēbunt
	imperfektum	dēlēbam	dēlēbās	dēlēbat	dēlēbāmus	dēlēbātis	dēlēbant
	perfektum	dēlēvī	dēlēvistī	dēlēvit	dēlēvimus	dēlēvistis	dēlēvērunt
	futurum II.	dēlēverō	dēlēveris	dēlēverit	dēlēverimus	dēlēveritis	dēlēverint
	plusquamperfektum	dēlēveram	dēlēverās	dēlēverat	dēlēverāmus	dēlēverātis	dēlēverant
pasivum	prézens	dēleor	dēlēris	dēlētur	dēlēmur	dēlēminī	dēlentur
	futurum I.	dēlēbor	dēlēberis	dēlēbitur	dēlēbimur	dēlēbiminī	dēlēbuntur
	imperfektum	dēlēbar	dēlēbāris	dēlēbātur	dēlēbāmur	dēlēbāminī	dēlēbantur
	perfektum	dēlētus sum dēlēta sum dēlētum sum	dēlētus es dēlēta es dēlētum es	dēlētus est dēlēta est dēlētum est	dēlētī sumus dēlētae sumus dēlēta sumus	dēlētī estis dēlētae estis dēlēta estis	dēlētī sunt dēlētae sunt dēlēta sunt
	plusquamperfektum	dēlētus eram dēlēta eram dēlētum eram	dēlētus erās dēlēta erās dēlētum erās	dēlētus erat dēlēta erat dēlētum erat	dēlētī erāmus dēlētae erāmus dēlēta erāmus	dēlētī erātis dēlētae erātis dēlēta erātis	dēlēti erant dēlētae erant dēlēta erant
	futurum II.	dēlētus erō dēlēta erō dēlētum erō	dēlētus eris dēlēta eris dēlētum eris	dēlētus erit dēlēta erit dēlētum erit	deli erimus dēlētae erimus dēlēta erimus	dēlētus eritis dēlētae eritis dēlēta eritis	dēlētus erunt dēlētae erunt dēlēta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	dēleam	dēleās	dēleat	dēleāmus	dēleātis	dēleant
	imperfektum	dēlērem	dēlērēs	dēlēret	dēlērēmus	dēlērētis	dēlērent
	perfektum	dēlēverim	dēlēveris	dēlēverit	dēlēverimus	dēlēveritis	dēlēverint
	plusquamperfektum	dēlēvissem	dēlēvissēs	dēlēvisset	dēlēvissēmus	dēlēvissētis	dēlēvissent
pasivum	prézens	dēlear	dēleāris	dēleātur	dēleāmur	dēleāminī	dēleantur
	imperfektum	dēlērer	dēlērēris	dēlērētur	dēlērēmur	dēlērēminī	dēlērentur
	perfektum	dēlētus sim dēlēta sim dēlētum sim	dēlētus sīs dēlēta sīs dēlētum sīs	dēlētus sit dēlēta sit dēlētum sit	dēlētī sīmus dēlētae sīmus dēlēta sīmus	dēlētī sītis dēlētae sītis dēlēta sītis	dēlētī sint dēlētae sint dēlēta sint
	plusquamperfektum	dēlētus essem dēlēta essem dēlētum essem	dēlētus essēs dēlēta essēs dēlētum essēs	dēlētus esset dēlēta esset dēlētum esset	dēlētī essēmus dēlētae essēmus dēlēta essēmus	dēlētī essētis dēlētae essētis dēlēta essētis	dēlētī essent dēlētae essent dēlēta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	dēlē	—	—	dēlēte	—
	futurum	—	dēlētō	dēlētō	—	dēlētōte	dēlantō
pasivum	prézens	—	dēlēre	—	—	dēlēminī	—
	futurum	—	dēlētor	dēlētor	—	—	delentor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	dēlēre
	perfektum	dēlēvisse
	futurum
pasivum	prézens	dēlērī
	perfektum
	futurum	dēlētum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		dēlēns (delentis)	—	dēlētūrus, dēlētūra, dēlētūrum	—	dēlētus, dēlēta, dēlētum	delendus, delenda, delendum

význam

1. ničit
   • Ceterum censeō Carthāginem dēlendam esse. – Ostatně soudím, že Karthágo má býti zničeno.

související

• deletrix
• delete
• redelere