diligere

latina

výslovnost

• IPA: [diː.ˈlɪ.ɡɛ.re] (klasická restituovaná; středověká)
• IPA: [diː.ˈlɪ.d͡ʒe.ɾe] (vatikánská)

sloveso

• 3. konjugace
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	dīligō	dīligis	dīligit	dīligimus	dīligitis	dīligunt
	futurum I.	dīliges	dīligēs	dīliget	dīligēmus	dīligētis	dīligent
	imperfektum	dīligēbam	dīligēbās	dīligēbat	dīligēbāmus	dīligēbātis	dīligēbant
	perfektum	dīlēxī	dīlēxistī	dīlēxit	dīlēximus	dīlēxistis	dīlēxērunt / dīlēxēre
	futurum II.	dīlēxerō	dīlēxeris	dīlēxerit	dīlēxerimus	dīlēxeritis	dīlēxerint
	plusquamperfektum	dīlēxeram	dīlēxerās	dīlēxerat	dīlēxerāmus	dīlēxerātis	dīlēxerant
pasivum	prézens	dīligor	dīligeris / dīligĕre	dīligitur	dīligimur	dīligiminī	dīliguntur
	futurum I.	dīligar	dīligēris / dīligēre	dīligētur	dīligēmur	dīligēminī	dīligentur
	imperfektum	dīligēbar	dīligēbāris / dīligēbāre	dīligēbātur	dīligēbāmur	dīligēbāminī	dīligēbantur
	perfektum	dīlēctus sum dīlēcta sum dīlēctum sum	dīlēctus es dīlēcta es dīlēctum es	dīlēctus est dīlēcta est dīlēctum est	dīlēctī sumus dīlēctae sumus dīlēcta sumus	dīlēctī estis dīlēctae estis dīlēcta estis	dīlēctī sunt dīlēctae sunt dīlēcta sunt
	plusquamperfektum	dīlēctus eram dīlēcta eram dīlēctum eram	dīlēctus erās dīlēcta erās dīlēctum erās	dīlēctus erat dīlēcta erat dīlēctum erat	dīlēctī erāmus dīlēctae erāmus dīlēcta erāmus	dīlēctī erātis dīlēctae erātis dīlēcta erātis	dīlēcti erant dīlēctae erant dīlēcta erant
	futurum II.	dīlēctus erō dīlēcta erō dīlēctum erō	dīlēctus eris dīlēcta eris dīlēctum eris	dīlēctus erit dīlēcta erit dīlēctum erit	dilecti erimus dīlēctae erimus dīlēcta erimus	dīlēctus eritis dīlēctae eritis dīlēcta eritis	dīlēctus erunt dīlēctae erunt dīlēcta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	dīligam	dīligās	dīligāt	dīligāmus	dīligātis	dīligant
	imperfektum	dīligerem	dīligerēs	dīligeret	dīligerēmus	dīligerētis	dīligerent
	perfektum	dīlēxerim	dīlēxerīs	dīlēxerit	dīlēxerīmus	dīlēxerītis	dīlēxerint
	plusquamperfektum	dīlēxissem	dīlēxissēs	dīlēxisset	dīlēxissēmus	dīlēxissētis	dīlēxissent
pasivum	prézens	dīligar	dīligāris / dīligāre	dīligātur	dīligāmur	dīligāminī	dīligantur
	imperfektum	dīligerer	dīligerēris	dīligerētur	dīligerēmur	dīligerēminī	dīligerentur
	perfektum	dīlēctus sim dīlēcta sim dīlēctum sim	dīlēctus sīs dīlēcta sīs dīlēctum sīs	dīlēctus sit dīlēcta sit dīlēctum sit	dīlēctī sīmus dīlēctae sīmus dīlēcta sīmus	dīlēctī sītis dīlēctae sītis dīlēcta sītis	dīlēctī sint dīlēctae sint dīlēcta sint
	plusquamperfektum	dīlēctus essem dīlēcta essem dīlēctum essem	dīlēctus essēs dīlēcta essēs dīlēctum essēs	dīlēctus esset dīlēcta esset dīlēctum esset	dīlēctī essēmus dīlēctae essēmus dīlēcta essēmus	dīlēctī essētis dīlēctae essētis dīlēcta essētis	dīlēctī essent dīlēctae essent dīlēcta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	dīlige	—	—	dīligite	—
	futurum	—	dīligitō	dīligitō	—	dīligitōte	dīliguntō
pasivum	prézens	—	dīligere	—	—	diligiminī	—
	futurum	—	dīlēctor	dīlēctor	—	—	diligantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	dīligere
	perfektum	dīlēxisse
	futurum	nominativ: dīlēctūrus esse dīlēctūra esse dīlēctūrum esse akuzativ: dīlēctūrum esse dīlēctūram esse dīlēctūrum esse			nominativ: dīlēctūrī esse dīlēctūrae esse dīlēctūra esse akuzativ: dīlēctūrōs esse dīlēctūrās esse dīlēctūra esse
pasivum	prézens	dīligī
	perfektum	nominativ: dīlēctus esse dīlēcta esse dīlēctum esse akuzativ: dīlēctum esse dīlēctam esse dīlēctum esse			nominativ: dīlēctī esse dīlēctae esse dīlēcta esse akuzativ: dīlēctōs esse dīlēctās esse dīlēcta esse
	futurum	dīlēctum īlī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		diligēns (diligentis)	—	dīlēctūrus, dīlēctūra, dīlēctūrum	—	dīlēctus, dīlēcta, dīlēctum	diligendus, diligenda, diligendum

význam

1. milovat, mít rád

synonyma

1. amare

související

• dīlēctiō
• dīlēctīvus
• diligens
• dīlēctor
• lĕgĕre
• dīlēctrīx