Další informace Čas, Osoba ...
| Čas |
Osoba |
Aktivum |
Pasivum |
| Infinitiv |
– |
expugnāre |
expugnārī |
| Prézens sg. |
1. |
expugnō |
expugnor |
|
2. |
expugnās |
expugnāris |
|
3. |
expugnat |
expugnātur |
| Prézens pl. |
1. |
expugnāmus |
expugnāmur |
|
2. |
expugnātis |
expugnāminī |
|
3. |
expugnant |
expugnantur |
| Imperativ sg. |
2. |
expugnā! |
– |
| Imperativ pl.. |
2. |
expugnāte! |
– |
| Imperfektum sg. |
1. |
expugnābam |
expugnābar |
|
2. |
expugnābās |
expugnābāris |
|
3. |
expugnābat |
expugnābātur |
| Imperfektum pl. |
1. |
expugnābāmus |
expugnābāmur |
|
2. |
expugnābátis |
expugnābāminī |
|
3. |
expugnābant |
expugnābantur |
| Futurum sg. (první) |
1. |
expugnābō |
expugnābor |
|
2. |
expugnābis |
expugnāberis |
|
3. |
expugnābit |
expugnābitur |
| Futurum pl. (první) |
1. |
expugnābimus |
expugnābimur |
|
2. |
expugnābitis |
expugnābiminī |
|
3. |
expugnābunt |
expugnābuntur |
| Konjunktiv imperfekta sg. |
1. |
expugnārem |
expugnārer |
|
2. |
expugnārēs |
expugnārēris |
|
3. |
expugnāret |
expugnārētur |
| Konjunktiv imperfekta pl. |
1. |
expugnārēmus |
expugnārēmur |
|
2. |
expugnārētis |
expugnārēminī |
|
3. |
expugnārent |
expugnārentur |
| Konjunktiv prézenta sg. |
1. |
expugnem |
expugner |
|
2. |
expugnēs |
expugnēris |
|
3. |
expugnet |
expugnētur |
| Konjunktiv prézenta pl. |
1. |
expugnēmus |
expugnēmur |
|
2. |
expugnētis |
expugnēminī |
|
3. |
expugnent |
expugnentur |
|
Zavřít