interrogare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• pojící se s akuzativem

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	interrogō	interrogās	interrogat	interrogāmus	interrogātis	interrogant
	futurum I.	interrogābō	interrogābis	interrogābit	interrogābimus	interrogābitis	interrogābunt
	imperfektum	interrogābam	interrogābās	interrogābat	interrogābāmus	interrogābātis	interrogābant
	perfektum	interrogāvī	interrogāvistī	interrogāvit	interrogāvimus	interrogāvistis	interrogāvērunt
	futurum II.	interrogāverō	interrogāveris	interrogāverit	interrogāverimus	interrogāveritis	interrǒgāverint
	plusquamperfektum	interrogāveram	interrogāverās	interrogāverat	interrogāverāmus	interrogāverātis	interrogāverant
pasivum	prézens	interrogor	interrogāris	interrogātur	interrogāmur	interrogāminī	interrogantur
	futurum I.	interrogābor	interrogāberis	interrogābitur	interrogābimur	interrogābiminī	interrogābuntur
	imperfektum	interrogābar	interrogābāris	interrogābātur	interrogābāmur	interrogābāminī	interrogābantur
	perfektum	interrogātus sum interrogāta sum interrogātum sum	interrogātus es interrogāta es interrogātum es	interrogātus est interrogāta est interrogātum est	interrogātī sumus interrogātae sumus interrogāta sumus	interrogātī estis interrogātae estis interrogāta estis	interrogātī sunt interrogātae sunt interrogāta sunt
	plusquamperfektum	interrogātus eram interrogāta eram interrogātum eram	interrogātus erās interrogāta erās interrogātum erās	interrogātus erat interrogāta erat interrogātum erat	interrogātī erāmus interrogātae erāmus interrogāta erāmus	interrogātī erātis interrogātae erātis interrogāta erātis	interrogātī erant interrogātae erant interrogāta erant
	futurum II.	interrogātus erō interrogāta erō interrogātum erō	interrogātus eris interrogāta eris interrogātum eris	interrogātus erit interrogāta erit interrogātum erit	interrogātī erimus interrogātae erimus interrogāta erimus	interrogātī eritis interrogātae eritis interrogāta eritis	interrogātī erunt interrogātae erunt interrogāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	interrogem	interrogēs	interroget	interrogēmus	interrogētis	interrogent
	imperfektum	interrogārem	interrogārēs	interrogāret	interrogārēmus	interrogārētis	interrogārent
	perfektum	interrogāverim	interrogāveris	interrogāverit	interrogāverimus	interrogāveritis	interrogāverint
	plusquamperfektum	interrogāvissem	interrogāvissēs	interrogāvisset	interrogāvissēmus	interrogāvissētis	interrogāvissent
pasivum	prézens	interroger	interrogēris	interrogētur	interrogēmur	interrogēminī	interrogentur
	imperfektum	interrogārer	interrogārēris	interrogārētur	interrogārēmur	interrogārēminī	interrogārentur
	perfektum	interrogātus sim interrogāta sim interrogātum sim	interrogātus sīs interrogāta sīs interrogātum sīs	interrogātus sit interrogāta sit interrogātum sit	interrogātī sīmus interrogātae sīmus interrogāta sīmus	interrogātī sītis interrogātae sītis interrogāta sītis	interrogātī sint interrogātae sint interrogāta sint
	plusquamperfektum	interrogātus essem interrogāta essem interrogātum essem	interrogātus essēs interrogāta essēs interrogātum essēs	interrogātus esset interrogāta esset interrogātum esset	interrogātī essēmus interrogātae essēmus interrogāta essēmus	interrogātī essētis interrogātae essētis interrogāta essētis	interrogātī essent interrogātae essent interrogāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	interrogā	—	—	interrogāte	—
	futurum	—	interrogātō	interrogātō	—	interrogātōte	interrogantō
pasivum	prézens	—	interrogāre	—	—	interrogāminī	—
	futurum	—	interrogātor	interrogātor	—	—	interrogantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	interrogāre
	perfektum	interrogāvisse
	futurum	nominativ: interrogātūrus esse interrogātūra esse interrogātūrum esse akuzativ: interrogātūrum esse interrogātūram esse interrogātūrum esse			nominativ: interrogātūrī esse interrogātūrae esse interrogātūra esse akuzativ: interrogātūrōs esse interrogātūrās esse interrogātūra esse
pasivum	prézens	interrogārī
	perfektum	nominativ: interrogātus esse interrogāta esse interrogātum esse akuzativ: interrogātum esse interrogātam esse interrogātum esse			nominativ: interrogātī esse interrogātae esse interrogāta esse akuzativ: interrogātōs esse interrogātās esse interrogāta esse
	futurum	interrogātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		interrogāns (interrogantis)	—	interrogātūrus, interrogātūra, interrogātūrum	—	interrogātus, interrogāta, interrogātum	interrogandus, interroganda, interrogandum

význam

1. tázat se, ptát se