monere

latina

výslovnost

• IPA: [mɔˈneːrɛ]

sloveso

• 2. konjugace (e-kmeny)
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	moneō	monēs	monet	monēmus	monētis	monent
	futurum I.	monēbō	monēbis	monēbit	monēbimus	monēbitis	monēbunt
	imperfektum	monēbam	monēbās	monēbat	monēbāmus	monēbātis	monēbant
	perfektum	mŏnuī	mŏnuistī	mŏnuit	mŏnuimus	mŏnuistis	mŏnuērunt
	futurum II.	mŏnuerō	mŏnueris	mŏnuerit	mŏnuerimus	mŏnueritis	mŏnuerint
	plusquamperfektum	mŏnueram	mŏnuerās	mŏnuerat	mŏnuerāmus	mŏnuerātis	mŏnuerant
pasivum	prézens	moneor	monēris	monētur	monēmur	monēminī	monentur
	futurum I.	monēbor	monēberis	monēbitur	monēbimur	monēbiminī	monēbuntur
	imperfektum	monēbar	monēbāris	monēbātur	monēbāmur	monēbāminī	monēbantur
	perfektum
	plusquamperfektum
	futurum II.
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	moneam	moneās	moneat	moneāmus	moneātis	moneant
	imperfektum	monērem	monērēs	monēret	monērēmus	monērētis	monērent
	perfektum	mŏnuerim	mŏnueris	mŏnuerit	mŏnuerimus	mŏnueritis	mŏnuerint
	plusquamperfektum	mŏnuissem	mŏnuissēs	mŏnuisset	mŏnuissēmus	mŏnuissētis	mŏnuissent
pasivum	prézens	monear	moneāris	moneātur	moneāmur	moneāminī	moneantur
	imperfektum	monērer	monērēris	monērētur	monērēmur	monērēminī	monērentur
	perfektum
	plusquamperfektum
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	monē	—	—	monēte	—
	futurum	—	monētō	monētō	—	monētōte	monantō
pasivum	prézens	—	monēre	—	—	monēminī	—
	futurum	—	monētor	monētor	—	—	monentor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	monēre
	perfektum	mŏnuisse
	futurum
pasivum	prézens	monērī
	perfektum
	futurum	mŏnitum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		monēns (monentis)	—	mŏnitūrus, mŏnitūra, mŏnitūrum	—	mŏnitus, mŏnita, mŏnitum	monendus, monenda, monendum

význam

1. napomínat, připomínat
2. upozornit, upozorňovat

související

• monitor
• admonēre
• admonitio
• monūmentum
• monitrīx