monstrare

latina

výslovnost

• IPA: [mɔ̃ːstraːrɛ] (klasická restituovaná)

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	mōnstrō	mōnstrās	mōnstrat	mōnstrāmus	mōnstrātis	mōnstrant
	futurum I.	mōnstrābō	mōnstrābis	mōnstrābit	mōnstrābimus	mōnstrābitis	mōnstrābunt
	imperfektum	mōnstrābam	mōnstrābās	mōnstrābat	mōnstrābāmus	mōnstrābātis	mōnstrābant
	perfektum	mōnstrāvī	mōnstrāvistī	mōnstrāvit	mōnstrāvimus	mōnstrāvistis	mōnstrāvērunt
	futurum II.	mōnstrāverō	mōnstrāveris	mōnstrāverit	mōnstrāverimus	mōnstrāveritis	mōnstrāverint
	plusquamperfektum	mōnstrāveram	mōnstrāverās	mōnstrāverat	mōnstrāverāmus	mōnstrāverātis	mōnstrāverant
pasivum	prézens	mōnstror	mōnstrāris	mōnstrātur	mōnstrāmur	mōnstrāminī	mōnstrantur
	futurum I.	mōnstrābor	mōnstrāberis	mōnstrābitur	mōnstrābimur	mōnstrābiminī	mōnstrābuntur
	imperfektum	mōnstrābar	mōnstrābāris	mōnstrābātur	mōnstrābāmur	mōnstrābāminī	mōnstrābantur
	perfektum
	plusquamperfektum
	futurum II.
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	mōnstrem	mōnstrēs	mōnstret	mōnstrēmus	mōnstrētis	mōnstrent
	imperfektum	mōnstrārem	mōnstrārēs	mōnstrāret	mōnstrārēmus	mōnstrārētis	mōnstrārent
	perfektum	mōnstrāverim	mōnstrāveris	mōnstrāverit	mōnstrāverimus	mōnstrāveritis	mōnstrāverint
	plusquamperfektum	mōnstrāvissem	mōnstrāvissēs	mōnstrāvisset	mōnstrāvissēmus	mōnstrāvissētis	mōnstrāvissent
pasivum	prézens	mōnstrer	mōnstrēris	mōnstrētur	mōnstrēmur	mōnstrēminī	mōnstrentur
	imperfektum	mōnstrārer	mōnstrārēris	mōnstrārētur	mōnstrārēmur	mōnstrārēminī	mōnstrārentur
	perfektum
	plusquamperfektum
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	mōnstrā	—	—	mōnstrāte	—
	futurum	—	mōnstrātō	mōnstrātō	—	mōnstrātōte	mōnstrantō
pasivum	prézens	—	mōnstrāre	—	—	mōnstrāminī	—
	futurum	—	mōnstrātor	mōnstrātor	—	—	monstrantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	mōnstrāre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	mōnstrārī
	perfektum
	futurum	mōnstrātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		mōnstrāns (monstrantis)	—	mōnstrātūrus, mōnstrātūra, mōnstrātūrum	—		mōnstrandus, mōnstranda, mōnstrandum

význam

1. ukazovat

související

• dēmōnstrāre
• mōnstrum
• monēre
• admonstrare
• monstrantia
• demonstrativus