morari

latina

sloveso

• deponentní, intranzitivní
• 1. konjugace

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens
	futurum I.
	imperfektum
	perfektum
	futurum II.
	plusquamperfektum
pasivum	prézens	moror	morāris	morātur	morāmur	morāminī	morantur
	futurum I.	morābor	morāberis	morābitur	morābimur	morābiminī	morābuntur
	imperfektum	morābar	morābāris	morābātur	morābāmur	morābāminī	morābantur
	perfektum	morātus sum morāta sum morātum sum	morātus es morāta es morātum es	morātus est morāta est morātum est	morātī sumus morātae sumus morāta sumus	morātī estis morātae estis morāta estis	morātī sunt morātae sunt morāta sunt
	plusquamperfektum	morātus eram morāta eram morātum eram	morātus erās morāta erās morātum erās	morātus erat morāta erat morātum erat	morātī erāmus morātae erāmus morāta erāmus	morātī erātis morātae erātis morāta erātis	morātī erant morātae erant morāta erant
	futurum II.	morātus erō morāta erō morātum erō	morātus eris morāta eris morātum eris	morātus erit morāta erit morātum erit	morātī erimus morātae erimus morāta erimus	morātī eritis morātae eritis morāta eritis	morātī erunt morātae erunt morāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens
	imperfektum
	perfektum
	plusquamperfektum
pasivum	prézens	morer	morēris	morētur	morēmur	morēminī	morentur
	imperfektum	morārer	morārēris	morārētur	morārēmur	morārēminī	morārentur
	perfektum	morātus sim morāta sim morātum sim	morātus sīs morāta sīs morātum sīs	morātus sit morāta sit morātum sit	morātī sīmus morātae sīmus morāta sīmus	morātī sītis morātae sītis morāta sītis	morātī sint morātae sint morāta sint
	plusquamperfektum	morātus essem morāta essem morātum essem	morātus essēs morāta essēs morātum essēs	morātus esset morāta esset morātum esset	morātī essēmus morātae essēmus morāta essēmus	morātī essētis morātae essētis morāta essētis	morātī essent morātae essent morāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—		—	—		—
	futurum	—			—
pasivum	prézens	—	morāre	—	—	morāminī	—
	futurum	—	morātor	morātor	—	—	morantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	morārī morārī
	perfektum
	futurum	morātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		morāns (morantis)	—	morātūrus, morātūra, morātūrum	—	morātus, morāta, morātum	morandus, moranda, morandum

význam

1. dlít, meškat, prodlévat, zůstávat, otálet

související

• mora
• moratorium
• demorari
• commorari