parare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	parō	parās	parat	parāmus	parātis	parant
	futurum I.	parābō	parābis	parābit	parābimus	parābitis	parābunt
	imperfektum	parābam	parābās	parābat	parābāmus	parābātis	parābant
	perfektum	parāvī	parāvistī	parāvit	parāvimus	parāvistis	parāvērunt
	futurum II.	parāverō	parāveris	parāverit	parāverimus	parāveritis	parāverint
	plusquamperfektum	parāveram	parāverās	parāverat	parāverāmus	parāverātis	parāverant
pasivum	prézens	paror	parāris	parātur	parāmur	parāminī	parantur
	futurum I.	parābor	parāberis	parābitur	parābimur	parābiminī	parābuntur
	imperfektum	parābar	parābāris	parābātur	parābāmur	parābāminī	parābantur
	perfektum
	plusquamperfektum	parātus eram parāta eram parātum eram	parātus erās parāta erās parātum erās	parātus erat parāta erat parātum erat	parātī erāmus parātae erāmus parāta erāmus	parātī erātis parātae erātis parāta erātis	parātī erant parātae erant parāta erant
	futurum II.	parātus erō parāta erō parātum erō	parātus eris parāta eris parātum eris	parātus erit parāta erit parātum erit	parātī erimus parātae erimus parāta erimus	parātī eritis parātae eritis parāta eritis	parātī erunt parātae erunt parāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	parem	parēs	paret	parēmus	parētis	parent
	imperfektum	parārem	parārēs	parāret	parārēmus	parārētis	parārent
	perfektum	parāverim	parāveris	parāverit	parāverimus	parāveritis	parāverint
	plusquamperfektum	parāvissem	parāvissēs	parāvisset	parāvissēmus	parāvissētis	parāvissent
pasivum	prézens	parer	parēris	parētur	parēmur	parēminī	parentur
	imperfektum	parārer	parārēris	parārētur	parārēmur	parārēminī	parārentur
	perfektum
	plusquamperfektum	parātus essem parāta essem parātum essem	parātus essēs parāta essēs parātum essēs	parātus esset parāta esset parātum esset	parātī essēmus parātae essēmus parāta essēmus	parātī essētis parātae essētis parāta essētis	parātī essent parātae essent parāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	parā	—	—	parāte	—
	futurum	—	parātō	parātō	—	parātōte	parantō
pasivum	prézens	—	parāre	—	—	parāminī	—
	futurum	—	parātor	parātor	—	—	parantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	parāre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	parārī
	perfektum
	futurum	parātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		parāns (parantis)	—	parātūrus, parātūra, parātūrum	—		parandus, paranda, parandum

význam

1. připravovat, chystat

související

• praeparare
• comparāre
• reparāre
• sēparāre
• parātiō
• apparātus