vitare

latina

výslovnost

• IPA: [wiː.ˈtaː.re] (klasická restituovaná)
• IPA: [viːˈtaːrɛ] (středoevropská)

varianty zápisu

• uitare, vītāre

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• tranzitivní

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	vītāre	vītārī
Prézens sg.	1.	vītō	vītor
	2.	vītās	vītāris
	3.	vītat	vītātur
Prézens pl.	1.	vītāmus	vītāmur
	2.	vītātis	vītāminī
	3.	vītant	vītantur
Imperativ sg.	2.	vītā!	–
Imperativ pl..	2.	vītāte!	–
Imperfektum sg.	1.	vītābam	vītābar
	2.	vītābās	vītābāris
	3.	vītābat	vītābātur
Imperfektum pl.	1.	vītābāmus	vītābāmur
	2.	vītābátis	vītābāminī
	3.	vītābant	vītābantur
Futurum sg. (první)	1.	vītābō	vītābor
	2.	vītābis	vītāberis
	3.	vītābit	vītābitur
Futurum pl. (první)	1.	vītābimus	vītābimur
	2.	vītābitis	vītābiminī
	3.	vītābunt	vītābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	vītārem	vītārer
	2.	vītārēs	vītārēris
	3.	vītāret	vītārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	vītārēmus	vītārēmur
	2.	vītārētis	vītārēminī
	3.	vītārent	vītārentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	vītem	vīter
	2.	vītēs	vītēris
	3.	vītet	vītētur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	vītēmus	vītēmur
	2.	vītētis	vītēminī
	3.	vītent	vītentur

význam

1. (vitare +akuzativ) vyhýbat se, stříci se, vyvarovat se
   • Stultī sunt vītandī. – Hlupákům by se měl člověk vyhnout.
   • Ne umquam conēris difficultātēs vītāre... – Nikdy se nepokoušej(te) vyhnout potížím.

související

• vītātiō
• vītātor
• vītābilis
• vītātus
• evītāre
• vītātrīx

švédština

přídavné jméno

význam

1. komparativ adjektiva vit — bělejší