abalienatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of abaliēnō (“alienate; remove”).

Participle

abaliēnātus (feminine abaliēnāta, neuter abaliēnātum); first/second-declension participle

1. alienated, estranged, having been alienated
2. removed, disposed, having been removed
3. (law) sold, transferred by sale, alienated, having been sold

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	abaliēnātus	abaliēnāta	abaliēnātum		abaliēnātī	abaliēnātae	abaliēnāta
genitive	abaliēnātī	abaliēnātae	abaliēnātī		abaliēnātōrum	abaliēnātārum	abaliēnātōrum
dative	abaliēnātō	abaliēnātae	abaliēnātō		abaliēnātīs
accusative	abaliēnātum	abaliēnātam	abaliēnātum		abaliēnātōs	abaliēnātās	abaliēnāta
ablative	abaliēnātō	abaliēnātā	abaliēnātō		abaliēnātīs
vocative	abaliēnāte	abaliēnāta	abaliēnātum		abaliēnātī	abaliēnātae	abaliēnāta