abiturus

Latin

Etymology

Future active participle of abeō.

Participle

abitūrus (feminine abitūra, neuter abitūrum); first/second-declension participle

1. about to depart

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	abitūrus	abitūra	abitūrum		abitūrī	abitūrae	abitūra
genitive	abitūrī	abitūrae	abitūrī		abitūrōrum	abitūrārum	abitūrōrum
dative	abitūrō	abitūrae	abitūrō		abitūrīs
accusative	abitūrum	abitūram	abitūrum		abitūrōs	abitūrās	abitūra
ablative	abitūrō	abitūrā	abitūrō		abitūrīs
vocative	abitūre	abitūra	abitūrum		abitūrī	abitūrae	abitūra