abusivus

Latin

Etymology

From abūtor (“to waste, squander; misuse”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [a.buːˈsiː.wʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [a.buˈs̬iː.vus]

Adjective

abūsīvus (feminine abūsīva, neuter abūsīvum); first/second-declension adjective

1. misused

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	abūsīvus	abūsīva	abūsīvum		abūsīvī	abūsīvae	abūsīva
genitive	abūsīvī	abūsīvae	abūsīvī		abūsīvōrum	abūsīvārum	abūsīvōrum
dative	abūsīvō	abūsīvae	abūsīvō		abūsīvīs
accusative	abūsīvum	abūsīvam	abūsīvum		abūsīvōs	abūsīvās	abūsīva
ablative	abūsīvō	abūsīvā	abūsīvō		abūsīvīs
vocative	abūsīve	abūsīva	abūsīvum		abūsīvī	abūsīvae	abūsīva

Related terms

• abūsīvē
• abūsus
• abūtor

Descendants

• English: abusive
• French: abusif
• Old Occitan: abusiu
  • Catalan: abusiu
  • Occitan: abusiu
• Old Galician-Portuguese: abusivo
  • Galician: abusivo
  • Portuguese: abusivo
• Romanian: abuziv
• Spanish: abusivo

References

• “abusivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “abusivus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.