acceptatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of acceptō

Participle

acceptātus (feminine acceptāta, neuter acceptātum); first/second-declension participle

1. accepted

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	acceptātus	acceptāta	acceptātum		acceptātī	acceptātae	acceptāta
genitive	acceptātī	acceptātae	acceptātī		acceptātōrum	acceptātārum	acceptātōrum
dative	acceptātō	acceptātae	acceptātō		acceptātīs
accusative	acceptātum	acceptātam	acceptātum		acceptātōs	acceptātās	acceptāta
ablative	acceptātō	acceptātā	acceptātō		acceptātīs
vocative	acceptāte	acceptāta	acceptātum		acceptātī	acceptātae	acceptāta