adaggeratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of adaggerō

Participle

adaggerātus (feminine adaggerāta, neuter adaggerātum); first/second-declension participle

1. heaped up

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	adaggerātus	adaggerāta	adaggerātum		adaggerātī	adaggerātae	adaggerāta
genitive	adaggerātī	adaggerātae	adaggerātī		adaggerātōrum	adaggerātārum	adaggerātōrum
dative	adaggerātō	adaggerātae	adaggerātō		adaggerātīs
accusative	adaggerātum	adaggerātam	adaggerātum		adaggerātōs	adaggerātās	adaggerāta
ablative	adaggerātō	adaggerātā	adaggerātō		adaggerātīs
vocative	adaggerāte	adaggerāta	adaggerātum		adaggerātī	adaggerātae	adaggerāta