adempturus

Latin

Etymology

Future active participle of adimō.

Participle

adēmptūrus (feminine adēmptūra, neuter adēmptūrum); first/second-declension participle

1. about to steal

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	adēmptūrus	adēmptūra	adēmptūrum		adēmptūrī	adēmptūrae	adēmptūra
genitive	adēmptūrī	adēmptūrae	adēmptūrī		adēmptūrōrum	adēmptūrārum	adēmptūrōrum
dative	adēmptūrō	adēmptūrae	adēmptūrō		adēmptūrīs
accusative	adēmptūrum	adēmptūram	adēmptūrum		adēmptūrōs	adēmptūrās	adēmptūra
ablative	adēmptūrō	adēmptūrā	adēmptūrō		adēmptūrīs
vocative	adēmptūre	adēmptūra	adēmptūrum		adēmptūrī	adēmptūrae	adēmptūra