allocaturus

Latin

Etymology

Future active participle of allocō

Participle

allocātūrus (feminine allocātūra, neuter allocātūrum); first/second-declension participle

1. about to allocate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	allocātūrus	allocātūra	allocātūrum		allocātūrī	allocātūrae	allocātūra
genitive	allocātūrī	allocātūrae	allocātūrī		allocātūrōrum	allocātūrārum	allocātūrōrum
dative	allocātūrō	allocātūrae	allocātūrō		allocātūrīs
accusative	allocātūrum	allocātūram	allocātūrum		allocātūrōs	allocātūrās	allocātūra
ablative	allocātūrō	allocātūrā	allocātūrō		allocātūrīs
vocative	allocātūre	allocātūra	allocātūrum		allocātūrī	allocātūrae	allocātūra