appensus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of appendō.

Participle

appēnsus (feminine appēnsa, neuter appēnsum); first/second-declension participle

1. hung, suspended

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	appēnsus	appēnsa	appēnsum		appēnsī	appēnsae	appēnsa
genitive	appēnsī	appēnsae	appēnsī		appēnsōrum	appēnsārum	appēnsōrum
dative	appēnsō	appēnsae	appēnsō		appēnsīs
accusative	appēnsum	appēnsam	appēnsum		appēnsōs	appēnsās	appēnsa
ablative	appēnsō	appēnsā	appēnsō		appēnsīs
vocative	appēnse	appēnsa	appēnsum		appēnsī	appēnsae	appēnsa

References

• “appensus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “appensus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.