argumentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of argūmentō.

Participle

argūmentātus (feminine argūmentāta, neuter argūmentātum); first/second-declension participle

1. proved, concluded

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	argūmentātus	argūmentāta	argūmentātum		argūmentātī	argūmentātae	argūmentāta
genitive	argūmentātī	argūmentātae	argūmentātī		argūmentātōrum	argūmentātārum	argūmentātōrum
dative	argūmentātō	argūmentātae	argūmentātō		argūmentātīs
accusative	argūmentātum	argūmentātam	argūmentātum		argūmentātōs	argūmentātās	argūmentāta
ablative	argūmentātō	argūmentātā	argūmentātō		argūmentātīs
vocative	argūmentāte	argūmentāta	argūmentātum		argūmentātī	argūmentātae	argūmentāta