assectatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of assector.

Participle

assectātus (feminine assectāta, neuter assectātum); first/second-declension participle

1. having escorted

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	assectātus	assectāta	assectātum		assectātī	assectātae	assectāta
genitive	assectātī	assectātae	assectātī		assectātōrum	assectātārum	assectātōrum
dative	assectātō	assectātae	assectātō		assectātīs
accusative	assectātum	assectātam	assectātum		assectātōs	assectātās	assectāta
ablative	assectātō	assectātā	assectātō		assectātīs
vocative	assectāte	assectāta	assectātum		assectātī	assectātae	assectāta