assecuturus

Latin

Etymology

Future active participle of assequōr.

Participle

assecūtūrus (feminine assecūtūra, neuter assecūtūrum); first/second-declension participle

1. about to pursue, overtake, procure

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	assecūtūrus	assecūtūra	assecūtūrum		assecūtūrī	assecūtūrae	assecūtūra
genitive	assecūtūrī	assecūtūrae	assecūtūrī		assecūtūrōrum	assecūtūrārum	assecūtūrōrum
dative	assecūtūrō	assecūtūrae	assecūtūrō		assecūtūrīs
accusative	assecūtūrum	assecūtūram	assecūtūrum		assecūtūrōs	assecūtūrās	assecūtūra
ablative	assecūtūrō	assecūtūrā	assecūtūrō		assecūtūrīs
vocative	assecūtūre	assecūtūra	assecūtūrum		assecūtūrī	assecūtūrae	assecūtūra