augmentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of augmentō

Participle

augmentātus (feminine augmentāta, neuter augmentātum); first/second-declension participle

1. augmented

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	augmentātus	augmentāta	augmentātum		augmentātī	augmentātae	augmentāta
genitive	augmentātī	augmentātae	augmentātī		augmentātōrum	augmentātārum	augmentātōrum
dative	augmentātō	augmentātae	augmentātō		augmentātīs
accusative	augmentātum	augmentātam	augmentātum		augmentātōs	augmentātās	augmentāta
ablative	augmentātō	augmentātā	augmentātō		augmentātīs
vocative	augmentāte	augmentāta	augmentātum		augmentātī	augmentātae	augmentāta

References

• "augmentatus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)