brachiatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [braː.kʰiˈaː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [bra.kiˈaː.tus]

Adjective

brāchiātus (feminine brāchiāta, neuter brāchiātum); first/second-declension adjective

1. alternative form of bracchiātus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	brāchiātus	brāchiāta	brāchiātum		brāchiātī	brāchiātae	brāchiāta
genitive	brāchiātī	brāchiātae	brāchiātī		brāchiātōrum	brāchiātārum	brāchiātōrum
dative	brāchiātō	brāchiātae	brāchiātō		brāchiātīs
accusative	brāchiātum	brāchiātam	brāchiātum		brāchiātōs	brāchiātās	brāchiāta
ablative	brāchiātō	brāchiātā	brāchiātō		brāchiātīs
vocative	brāchiāte	brāchiāta	brāchiātum		brāchiātī	brāchiātae	brāchiāta

References

• “brachiatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “brachiatus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.