braucis

Latvian

Participle

braucis (definite braukušais)

1. having gone, ridden (in a vehicle); indefinite past active participle of braukt

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of braucis

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	braucis	braukuši		braukusi	braukušas
genitive	braukuša	braukušu		braukušas	braukušu
dative	braukušam	braukušiem		braukušai	braukušām
accusative	braukušu	braukušus		braukušu	braukušas
instrumental	braukušu	braukušiem		braukušu	braukušām
locative	braukušā	braukušos		braukušā	braukušās
vocative	—	—		—	—

Noun

braucis m (2nd declension)

1. (music) plectrum, pick, mediator

Declension

Declension of braucis (2nd)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	braucis	brauči
genitive	brauča	brauču
dative	braucim	braučiem
accusative	brauci	braučus
instrumental	brauci	braučiem
locative	braucī	braučos
vocative	brauci	brauči