celatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of cēlō.

Participle

cēlātus (feminine cēlāta, neuter cēlātum); first/second-declension participle

1. hidden, covered, concealed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cēlātus	cēlāta	cēlātum		cēlātī	cēlātae	cēlāta
genitive	cēlātī	cēlātae	cēlātī		cēlātōrum	cēlātārum	cēlātōrum
dative	cēlātō	cēlātae	cēlātō		cēlātīs
accusative	cēlātum	cēlātam	cēlātum		cēlātōs	cēlātās	cēlāta
ablative	cēlātō	cēlātā	cēlātō		cēlātīs
vocative	cēlāte	cēlāta	cēlātum		cēlātī	cēlātae	cēlāta

Derived terms

• ⇒ Translingual: Celatoblatta

References

• “celatus”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers