coiturus

Latin

Etymology

Future active participle of coëō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ko.ɪˈtuː.rʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ko.iˈtuː.rus]

Participle

coitūrus (feminine coitūra, neuter coitūrum); first/second-declension participle

1. about to meet, come together
2. about to come up against
3. about to have sex

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	coitūrus	coitūra	coitūrum		coitūrī	coitūrae	coitūra
genitive	coitūrī	coitūrae	coitūrī		coitūrōrum	coitūrārum	coitūrōrum
dative	coitūrō	coitūrae	coitūrō		coitūrīs
accusative	coitūrum	coitūram	coitūrum		coitūrōs	coitūrās	coitūra
ablative	coitūrō	coitūrā	coitūrō		coitūrīs
vocative	coitūre	coitūra	coitūrum		coitūrī	coitūrae	coitūra