combinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of combīnō.

Participle

combīnātus (feminine combīnāta, neuter combīnātum); first/second-declension participle

1. combined

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	combīnātus	combīnāta	combīnātum		combīnātī	combīnātae	combīnāta
genitive	combīnātī	combīnātae	combīnātī		combīnātōrum	combīnātārum	combīnātōrum
dative	combīnātō	combīnātae	combīnātō		combīnātīs
accusative	combīnātum	combīnātam	combīnātum		combīnātōs	combīnātās	combīnāta
ablative	combīnātō	combīnātā	combīnātō		combīnātīs
vocative	combīnāte	combīnāta	combīnātum		combīnātī	combīnātae	combīnāta

Derived terms

• combīnātiō