communiturus

Latin

Etymology

Future active participle of commūniō.

Participle

commūnītūrus (feminine commūnītūra, neuter commūnītūrum); first/second-declension participle

1. about to strengthen

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	commūnītūrus	commūnītūra	commūnītūrum		commūnītūrī	commūnītūrae	commūnītūra
genitive	commūnītūrī	commūnītūrae	commūnītūrī		commūnītūrōrum	commūnītūrārum	commūnītūrōrum
dative	commūnītūrō	commūnītūrae	commūnītūrō		commūnītūrīs
accusative	commūnītūrum	commūnītūram	commūnītūrum		commūnītūrōs	commūnītūrās	commūnītūra
ablative	commūnītūrō	commūnītūrā	commūnītūrō		commūnītūrīs
vocative	commūnītūre	commūnītūra	commūnītūrum		commūnītūrī	commūnītūrae	commūnītūra