competiturus

Latin

Etymology

Future active participle of competō.

Participle

competītūrus (feminine competītūra, neuter competītūrum); first/second-declension participle

1. about to meet, coincide, agree

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	competītūrus	competītūra	competītūrum		competītūrī	competītūrae	competītūra
genitive	competītūrī	competītūrae	competītūrī		competītūrōrum	competītūrārum	competītūrōrum
dative	competītūrō	competītūrae	competītūrō		competītūrīs
accusative	competītūrum	competītūram	competītūrum		competītūrōs	competītūrās	competītūra
ablative	competītūrō	competītūrā	competītūrō		competītūrīs
vocative	competītūre	competītūra	competītūrum		competītūrī	competītūrae	competītūra