complanatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of complānō.

Participle

complānātus (feminine complānāta, neuter complānātum); first/second-declension participle

1. levelled
2. razed

Declension

First/second-declension adjective, with locative.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	complānātus	complānāta	complānātum		complānātī	complānātae	complānāta
genitive	complānātī	complānātae	complānātī		complānātōrum	complānātārum	complānātōrum
dative	complānātō	complānātae	complānātō		complānātīs
accusative	complānātum	complānātam	complānātum		complānātōs	complānātās	complānāta
ablative	complānātō	complānātā	complānātō		complānātīs
vocative	complānāte	complānāta	complānātum		complānātī	complānātae	complānāta
locative	complānātī	complānātae	complānātī		complānātīs