complexaturus

Latin

Etymology

Future active participle of complexō

Participle

complexātūrus (feminine complexātūra, neuter complexātūrum); first/second-declension participle

1. about to encompass

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	complexātūrus	complexātūra	complexātūrum		complexātūrī	complexātūrae	complexātūra
genitive	complexātūrī	complexātūrae	complexātūrī		complexātūrōrum	complexātūrārum	complexātūrōrum
dative	complexātūrō	complexātūrae	complexātūrō		complexātūrīs
accusative	complexātūrum	complexātūram	complexātūrum		complexātūrōs	complexātūrās	complexātūra
ablative	complexātūrō	complexātūrā	complexātūrō		complexātūrīs
vocative	complexātūre	complexātūra	complexātūrum		complexātūrī	complexātūrae	complexātūra