conciturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of concieō.

Participle

concitūrus (feminine concitūra, neuter concitūrum); first/second-declension participle

1. about to bring together, about to assemble, about to collect, about to muster
2. about to move violently, about to shake, about to stir
3. about to rouse, about to provoke, about to incite
4. about to produce, about to cause

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	concitūrus	concitūra	concitūrum		concitūrī	concitūrae	concitūra
genitive	concitūrī	concitūrae	concitūrī		concitūrōrum	concitūrārum	concitūrōrum
dative	concitūrō	concitūrae	concitūrō		concitūrīs
accusative	concitūrum	concitūram	concitūrum		concitūrōs	concitūrās	concitūra
ablative	concitūrō	concitūrā	concitūrō		concitūrīs
vocative	concitūre	concitūra	concitūrum		concitūrī	concitūrae	concitūra

Etymology 2

Future active participle of conciō.

Participle

concītūrus (feminine concītūra, neuter concītūrum); first/second-declension participle

1. alternative form of concitūrus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	concītūrus	concītūra	concītūrum		concītūrī	concītūrae	concītūra
genitive	concītūrī	concītūrae	concītūrī		concītūrōrum	concītūrārum	concītūrōrum
dative	concītūrō	concītūrae	concītūrō		concītūrīs
accusative	concītūrum	concītūram	concītūrum		concītūrōs	concītūrās	concītūra
ablative	concītūrō	concītūrā	concītūrō		concītūrīs
vocative	concītūre	concītūra	concītūrum		concītūrī	concītūrae	concītūra