condelectatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of condēlector.

Participle

condēlectātus (feminine condēlectāta, neuter condēlectātum); first/second-declension participle

1. having been delighted in or with

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	condēlectātus	condēlectāta	condēlectātum		condēlectātī	condēlectātae	condēlectāta
genitive	condēlectātī	condēlectātae	condēlectātī		condēlectātōrum	condēlectātārum	condēlectātōrum
dative	condēlectātō	condēlectātae	condēlectātō		condēlectātīs
accusative	condēlectātum	condēlectātam	condēlectātum		condēlectātōs	condēlectātās	condēlectāta
ablative	condēlectātō	condēlectātā	condēlectātō		condēlectātīs
vocative	condēlectāte	condēlectāta	condēlectātum		condēlectātī	condēlectātae	condēlectāta