conditurus

Latin

Etymology 1

Future active participle of condō.

Participle

conditūrus (feminine conditūra, neuter conditūrum); first/second-declension participle

1. about to put together, build etc.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	conditūrus	conditūra	conditūrum		conditūrī	conditūrae	conditūra
genitive	conditūrī	conditūrae	conditūrī		conditūrōrum	conditūrārum	conditūrōrum
dative	conditūrō	conditūrae	conditūrō		conditūrīs
accusative	conditūrum	conditūram	conditūrum		conditūrōs	conditūrās	conditūra
ablative	conditūrō	conditūrā	conditūrō		conditūrīs
vocative	conditūre	conditūra	conditūrum		conditūrī	conditūrae	conditūra

Etymology 2

Future active participle of condiō.

Participle

condītūrus (feminine condītūra, neuter condītūrum); first/second-declension participle

1. about to season, embalm etc.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	condītūrus	condītūra	condītūrum		condītūrī	condītūrae	condītūra
genitive	condītūrī	condītūrae	condītūrī		condītūrōrum	condītūrārum	condītūrōrum
dative	condītūrō	condītūrae	condītūrō		condītūrīs
accusative	condītūrum	condītūram	condītūrum		condītūrōs	condītūrās	condītūra
ablative	condītūrō	condītūrā	condītūrō		condītūrīs
vocative	condītūre	condītūra	condītūrum		condītūrī	condītūrae	condītūra