conisurus

Latin

Etymology

Future active participle of cōnītor.

Participle

cōnīsūrus (feminine cōnīsūra, neuter cōnīsūrum); first/second-declension participle

1. about to struggle

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōnīsūrus	cōnīsūra	cōnīsūrum		cōnīsūrī	cōnīsūrae	cōnīsūra
genitive	cōnīsūrī	cōnīsūrae	cōnīsūrī		cōnīsūrōrum	cōnīsūrārum	cōnīsūrōrum
dative	cōnīsūrō	cōnīsūrae	cōnīsūrō		cōnīsūrīs
accusative	cōnīsūrum	cōnīsūram	cōnīsūrum		cōnīsūrōs	cōnīsūrās	cōnīsūra
ablative	cōnīsūrō	cōnīsūrā	cōnīsūrō		cōnīsūrīs
vocative	cōnīsūre	cōnīsūra	cōnīsūrum		cōnīsūrī	cōnīsūrae	cōnīsūra