consciturus

Latin

Etymology

Future active participle of cōnscīscō.

Participle

cōnscītūrus (feminine cōnscītūra, neuter cōnscītūrum); first/second-declension participle

1. about to approve

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōnscītūrus	cōnscītūra	cōnscītūrum		cōnscītūrī	cōnscītūrae	cōnscītūra
genitive	cōnscītūrī	cōnscītūrae	cōnscītūrī		cōnscītūrōrum	cōnscītūrārum	cōnscītūrōrum
dative	cōnscītūrō	cōnscītūrae	cōnscītūrō		cōnscītūrīs
accusative	cōnscītūrum	cōnscītūram	cōnscītūrum		cōnscītūrōs	cōnscītūrās	cōnscītūra
ablative	cōnscītūrō	cōnscītūrā	cōnscītūrō		cōnscītūrīs
vocative	cōnscītūre	cōnscītūra	cōnscītūrum		cōnscītūrī	cōnscītūrae	cōnscītūra