contrectatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of contrectō

Participle

contrectātus (feminine contrectāta, neuter contrectātum); first/second-declension participle

1. touched, having been touched
2. handled, having been handled

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	contrectātus	contrectāta	contrectātum		contrectātī	contrectātae	contrectāta
genitive	contrectātī	contrectātae	contrectātī		contrectātōrum	contrectātārum	contrectātōrum
dative	contrectātō	contrectātae	contrectātō		contrectātīs
accusative	contrectātum	contrectātam	contrectātum		contrectātōs	contrectātās	contrectāta
ablative	contrectātō	contrectātā	contrectātō		contrectātīs
vocative	contrectāte	contrectāta	contrectātum		contrectātī	contrectātae	contrectāta