decertatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēcertō.

Participle

dēcertātus (feminine dēcertāta, neuter dēcertātum); first/second-declension participle

1. disputed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēcertātus	dēcertāta	dēcertātum		dēcertātī	dēcertātae	dēcertāta
genitive	dēcertātī	dēcertātae	dēcertātī		dēcertātōrum	dēcertātārum	dēcertātōrum
dative	dēcertātō	dēcertātae	dēcertātō		dēcertātīs
accusative	dēcertātum	dēcertātam	dēcertātum		dēcertātōs	dēcertātās	dēcertāta
ablative	dēcertātō	dēcertātā	dēcertātō		dēcertātīs
vocative	dēcertāte	dēcertāta	dēcertātum		dēcertātī	dēcertātae	dēcertāta