declamandus

Latin

Etymology

Future passive participle of dēclāmō.

Participle

dēclāmandus (feminine dēclāmanda, neuter dēclāmandum); first/second-declension participle

1. which is to be declamed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēclāmandus	dēclāmanda	dēclāmandum		dēclāmandī	dēclāmandae	dēclāmanda
genitive	dēclāmandī	dēclāmandae	dēclāmandī		dēclāmandōrum	dēclāmandārum	dēclāmandōrum
dative	dēclāmandō	dēclāmandae	dēclāmandō		dēclāmandīs
accusative	dēclāmandum	dēclāmandam	dēclāmandum		dēclāmandōs	dēclāmandās	dēclāmanda
ablative	dēclāmandō	dēclāmandā	dēclāmandō		dēclāmandīs
vocative	dēclāmande	dēclāmanda	dēclāmandum		dēclāmandī	dēclāmandae	dēclāmanda